Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu?

Mani sauc Vitālijs Sikuriņecs, esmu no Nīgrandes (Lietuvas pierobeža). Par liepājnieku kļuvu, kopš sāku mācīties Liepājā RTU prof. vsk. Liepājas filiālē. Kā es sevi raksturotu… cenšos cilvēkiem neatteikt palīdzību, padomu. Nemūku no atbildības, protu atzīt savas kļūdas, kuras saistītas ar profesionālo darbību.

Vai savulaik bija viegli izdarīt izvēli, ko studēt?

Manā gadījumā tas bija ļoti viegli. Jau 6.klasē zināju, ka saistīšu savu karjeru ar IT un datoriem.

Kādēļ Jūs izvēlējāties studēt tieši Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas studiju un zinātnes centrā?

Kad pabeidzu RTU profesionālās vidusskolas Liepājas filiāli, loģisks turpinājums likās RTU. Tāpēc arī iesniedzu dokumentus, lai turpinātu savu izaugsmi.

Vai agrāk zinājāt, nojautāt, ka jebkad dzīvē varētu strādāt par pasniedzēju?

Nē. Nebija vispār tādas domas. Pat tagad ir cilvēki, kuri netic, ka esmu skolotājs. Laikam neatbilstu novecojušajam skolotāju “standartam”. Par skolotāju sanāca strādāt, teiksim tā, netīšām. Vajadzēja izpalīdzēt ar pāris informātikas nodarbībām, jo pietrūka pedagogu. Un tad jau pēc 2 gadiem pasniedzu profesionālos priekšmetus (moduļus) datoriņiem PIKC Liepājas Valsts tehnikumā.

Kādi ir Jūsu ikdienas izaicinājumi? Ko Jums jāprot darīt, lai tos risinātu?

Lielākais izaicinājums tieši man, ir saplānot laiku un ieinteresēt jauniešus apgūt jaunas zināšanas. Mans mērķis ir, ka jaunietim ir jābūt gudrākam par mani, kad es beidzu tehnikumu, lai ir labāks speciālists. Par laimi, jāprot izmantot dažādi IKT rīki, un jāmāk komunicēt ar cilvēkiem, pie tā man vēl nedaudz arī jāpiestrādā.

Kas no tā, ko mācījāties universitātē, Jums darbā noder visvairāk?

Protams, profesionālās zināšanas ko ieguvu, prakse man deva arī pirmo darba vietu, kur rezultātā esmu nonācis līdz skolotāja amatam Liepājas Valsts tehnikumā.

Vai Jūsu darbs ir radošs? Kas jādara, lai neieslīgtu rutīnā?

Skolotājiem ir jābūt radošiem un jāatrod dažādas pieejas, lai padarītu sevi un savu priekšmetu interesantu. Lai nebūtu rutīna, nevajag atkārtoties, ik pa laikam ir jāmainās, jāmaina pieeja darbam, jāveic sevis analizēšana un jāļauj sevi vērtēt skolniekiem. Tad vienmēr būs kas tāds, ko var pamainīt uzlabot, un tas noteikti neizklausās pēc rutīnas.

Kāds bija Jūsu mīļākais studiju kurss, mācoties RTU LSZC?

Labs jautājums. Man nedaudz jūk kopā tehnikums ar universitāti. Pēc būtības jebkurš profesionālais kurss man patika, un tagad vēl vairāk novērtēju to, ko pedagogi man centās iemācīt un saprotu, ka vajadzēja nedaudz cītīgāk piestrādāt pie mācībām.

Vai situācija valstī, kad lielākā daļa no mums darbojas attālināti, Jums ir sniegusi kādas priekšrocības darbā un ikdienā?

No sākuma bija grūti, jo bija jārada mācību vide attālinātam darbam. Tad priekšrocība bija tāda, ka ir elastīgāks  darba laiks. Bet jebkurā gadījumā ļoti pietrūkst klātienes darba, jo jebkurā profesijā, pat ja to mierīgi var strādāt attālināti, mācīt tomēr ir vieglāk, efektīvāk klātienē, jo īpaši jauniešiem, kuri ne līdz galam saprot, kāpēc skolotājs cenšas šādas tādas lietas iedabūt galvā. Tā apziņā viņiem parādīsies vēlāk, kad pašiem nāksies apgūt šīs lietas.

Kāds ir Jūsu dzīves moto?

Ja godīgi, nav man tāds noformulējies un būtu muļķīgi tagad kaut ko vienkārši izdomāt.

Ko Jūs vēlaties novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?

Laikam pirmais un būtiskākais veselību. Un saglabāt veselo saprātu.