Pastāsti par sevi – no kuras Latvijas puses Jūs esat un kā Jūs nonācāt RTU LSZC?

Esmu dzimusi Liepājā, un tā nu ir sagadījies, ka esmu padzīvojusi gan ārzemēs, gan Rīgā, bet beigās tomēr atgriezos Liepājā, jo šī pilsēta ir mīļa manai sirdij, un te arī dzīvo visi mani tuvinieki un draugi.  Tāpēc arī attiecīgi izvēloties, kurā no RTU filiālēm studēt, izvēle bija acīmredzama. Turklāt tieši RTU LSZC bija pieejama specialitāte, kuru tiešām vēlos apgūt.

Kurā studiju programmā Jūs studējat un kāpēc tieši šāda izvēle?

Es studēju Liepājas studiju un zinātnes centrā, studiju programmā Uzņēmējdarbība un vadīšana (koledžas studiju līmenī). Tas nozīmē, ka ir iespēja apgūt sev tīkamo specialitāti 2,5 gadu laikā, kurā apjomīgi ir iekļauts viss pats nepieciešamākais. Un tā kā man jau iepriekš bija iegūtā augstākā izglītība, kas ir profesionālais bakalaura grāds Sociālajās zinībās, tad man nebija nepieciešamība un tieksme pēc bakalaura līmeņa grāda. Protams, ja nebūtu iepriekšējā izglītība, tad izvēle būtu par labu bakalaura līmeņa studijām, šajā pašā novirzienā, kur ir nedaudz plašāks un apjomīgāks studiju priekšmetu klāsts, un iegūtā kvalifikācija būtu ekonomists. Taču tiem, kas studē koledžas līmeņa studiju programmā, vēlāk ir iespēja turpināt neklātienes studijas 2,5 gadu garumā, kur studējot papildus, var iegūt arī bakalaura grādu. Viss vēl ir priekšā, un kas zina, varbūt kādreiz, ja darba devēji prasīs, un radīsies tāda nepieciešamība tieši pēc ekonomikas bakalaura grāda, tad es pabeigšu arī to.

Runājot par izvēli, kura bija par labu RTU, tur man bija ar ko salīdzināt, jo pirms tam mācījos Liepājas Universitātē, par kuru varu teikt tikai to labāko. Bet diemžēl tur nebija programma, kurā māca konkrēti grāmatvežus. Tāda ir RTU un Turībā. Bet mani vairāk uzrunāja RTU, jo vairāki mani radinieki ir pabeiguši studijas RTU, un es zinu, ka darba devēji ļoti novērtē šo augstskolu, un šīs augstskolas absolventus. Tāpēc to, ka es vēlos mācīties RTU, zināju jau pirms vairākiem gadiem, bet nevarēju saņemties pamainīt savu dzīvesveidu par 180 grādiem, lai aizietu no darba un mācītos. Tomēr, es šo soli izdarīju, un tik tālu esmu ļoti gandarīta, un jūtu, ka beidzot esmu atradusi un nodarbojos ar to, ko sirds kāroja.

Kādi ir Jūsu hobiji, vaļasprieki?

Tagad ar bērniņa ienākšanu dzīvē, mani hobiji un vaļasprieki, diemžēl, ir pagājuši otrajā plānā. Bet agrāk man  ļoti patika atrasties brīvā dabā un svaigā gaisā, un Liepājā šādu iespēju ir daudz. Kā arī, kad bija vairāk laiks, es ļoti lielos apjomos nodarbojos ar dekupāžu, un rotaļlietu veidošanu, arī pat pārdevu šīs lietiņas paziņu lokā, bet tagad tam, diemžēl, nepietiek tik daudz laiks, cik gribētos.

Kādus mērķus Jūs esat izvirzījusi šajā gadā?

Šajā gadā lielākoties visus manus galvenos mērķus diktē mācības un viss, kas saistīts ar mācību procesu, kas noteikti prasa pielāgot savu dzīvesveidu šim procesam. Un noteikti jau ir veiksmīgi pabeigts šis mācību gads, un palika vēl tikai prakse. Un tad rudenī turpinām studijas. Protams, mērķis ir arī veiksmīgi pabeigt visus nākamos studiju kursus. Iespējams, pie mērķiem varētu nākt klāt prakse, kuru būtu iespējams apvienot ar mācībām, lai varētu jau laicīgi sākt apgūt visas šīs profesijas nianses, un iegūt pieredzi attiecīgajā darba sfērā. Bet kas zina, dzīve vienmēr diktē kaut ko savu, un kaut kādi plāni vēl var mainīties un nākt klāt.

Attālināto mācību procesu Jūs uzskatāt par priekšrocību vai trūkumu? Kāpēc?

Protams, no sākuma, kad rudenī mums pateica, ka nāksies mācīties attālināti, es to uztvēru ļoti negatīvi, jo iepriekšējā izglītība bija iegūta klātienē, un es zinu, cik nozīmīgs ir kontakts ar pasniedzējiem, tāpat iespēja kontaktēties ar  studiju biedriem. Bet ar laiku, pakāpeniski pielāgojoties visam šim procesam, es atradu sev vairāk pozitīvo momentu. Tā kā man ir maziņš bērns, tad ļoti bieži šogad bija karantīna, slimošana un viss pārējais, un protams, tas bija superīgi, ka man izdevās vienlaicīgi gan būt ar bērnu, gan būt mācībās un neizlaist lekcijas.

Kā Jums šķiet – vai Jūsos valda uzņēmēja gars?

Man ļoti grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, jo pašai vienmēr likās, ka man ir gan stingrs raksturs, gan zināšanas un apņēmība. Bet, kā rāda pieredze un laiks, vēl joprojām neesmu izveidojusi pati nevienu biznesu vai uzņēmumu, tā kā droši vien, ka man drīzāk nemīt tas gars, bet, ja kāds mani iedrošinātu un palīdzētu ar sākuma solīšiem, tad noteikti uzdrīkstētos un sāktu nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Vai, kā man pašai vienmēr teikt par sevi –  man ir griba un man ir spēks, bet man nav gribasspēks.

Vai saistīsiet savu dzīvi un karjeru ar uzņēmējdarbību?

Tā kā programma, kurā es studēju, īsti nav saistīta ar uzņēmējdarbību, bet gan koledžas līmeņa studijas dalās 2 novirzienos – mārketings un menedžments un grāmatvedība, tad attiecīgi izvēlējos grāmatvedību. Droši varu teikt, ka vēlos saistīt savu dzīvi ar grāmatvedību, jo tas bija apzināts solis uzsākt studijas un apgūt tieši šo specialitāti, tāpēc es darīšu visu iespējamo, kas ir manos spēkos, lai ar laiku kļūtu par grāmatvedi, un atrastu pienācīgu darbu šajā profesijā.

Ko Jūs novēlētu ikvienam no mums?

Šajā laikā, kad viss ir tik mainīgs un straujš, novēlu visiem izturību un rast spēkus, un nepadodieties šim diezgan grūtajam periodam. Rast sevī spēkus un vēlmi virzīties nostādītajā ceļā, un neskatoties ne uz ko ,sasniegt visus savus mērķus. Un protams, neaizmirst par atpūtu un sevis lutināšanu. Bet topošajiem studentiem, tiešām vēlos ieteikt izvērtēt un saprast, ko jūs vēlaties darīt savā tālākajā dzīves gaitā, un izturēties nopietni, izvēloties izglītības programmu un mācību iestādes.