Pastāsti par sevi – no kuras Latvijas puses tu esi un kā tu nonāci RTU LSZC?

Es esmu no Skrundas, visu mūžu esmu mācījusies tieši Skrundā, līdz ar to esmu pieradusi pie mazpilsētas šarma, nevis pie lielpilsētu burzmas. Man bija viennozīmīgi skaidrs, ka Rīga nebūs variants man, un, ka ir jāmeklē kaut kas mazāks, mazākā pilsētā. Bija skaidrs, ka gribu studēt tālāk, bet nebija ne mazākās nojausmas, kur tieši. Internetā izpētīju esošos piedāvājumus, un nonācu līdz tam, ka Liepājā ir RTU Liepājas studiju un zinātnes centrs, kas, protams, sev līdzi, arī nes pašu RTU prestižu, kaut neatrodas Rīgā. Tā kā Liepāja man jau iepriekš bija pazīstama un vēl joprojām liekas skaista pilsēta, tad izvēlējos šo variantu.

Kurā studiju programmā tu studē un kāpēc tieši šāda izvēle?

Studēju 1.kursā bakalaura profesionālajā studiju programmā “Uzņēmējdarbība un vadība”. Tieši šāda izvēle, jo man pēc 12.klases pabeigšanas, pat vēl izlaidumā, vēl nebija ne mazākās nojausmas, ko es vēlos studēt, un varianti bija tik daudz un dažādi, ka līdz šim variantam nonācu, izmantojot izslēgšanas principu, jo zināju, ka man patīk matemātika, aprēķini un viss šis aprēķinu process, tāpēc likumsakarīgi nonācu tieši līdz šajai izvēlei.

Kādi ir tavi hobiji, vaļasprieki?

Man ir ļoti daudz hobiju, bet es teiktu, ka tie ir cikliski. Diemžēl, nav tik daudz brīvā laika, lai visus šos hobijus spētu iekļaut savā dienas ritmā, kas arī, manuprāt, nemaz nav nepieciešams. Tomēr, man patīk gleznot, uzrakstīt kādu dzejoli, vienkārši pastaigāties, pētīt dabu, būt mežā, jūras tuvumā. Kad vien ir izdevība, esmu ārā, svaigā gaisā, un sakārtoju savas domas. Mani hobiji mēdz mainīties arī atkarībā no sezonas. Piemēram, rudenī, ja man tiktu uzdots šis jautājums, es teiktu, ka mans hobijs ir kādas labas grāmatas izlasīšana vai filmas noskatīšanās.

Kādus mērķus Tu esi izvirzījusi šajā gadā?

Mans galvenais mērķis ir nepazaudēt mērķi. Neļauties grūtsirdībai, kas šajā laikā ir ļoti viegli izdarāms, un tā ir liela problēma lielai daļai cilvēku šajos apstākļos. Nepazaudēt skatu nākotnē, savu dzirksteli un vienkārši doties uz mērķiem, mazākiem vai lielākiem.

Attālināto mācību procesu Tu uzskati par priekšrocību vai trūkumu? Kāpēc?

Jebkurā norisē var saskatīt gan plusus, gan mīnusus, un attālinātais studiju process nav izņēmums. Protams, pluss ir tāds, ka ir vieglāk plānot savu laiku, jo nav jāpavada liels laiks ceļā, lai nonāktu no punkta A uz punktu B. Pilnīgi noteikti mīnuss ir tāds, ka cilvēkus satikt ar datora ekrāna palīdzību nav tas pats, kas satikt šos cilvēkus dzīvē. Ļoti pietrūkst sociālā kontakta, jo neviena saziņas platforma neaizstās satikšanos “dzīvajā”.

Kā tev šķiet – vai Tevī valda uzņēmēja gars?

Grūti definēt, kas ir uzņēmēja gars, manuprāt. Es domāju, lai tu vispār būtu jebkāds uzņēmējs, tev ir jābūt mērķtiecīgam un neatlaidīgam. Līdz ar to, es gribētu teikt, ka kaut kādā mērā manī valda šis gars.

Vai saistīsi savu dzīvi un karjeru ar uzņēmējdarbību un finansēm?

Šobrīd es teiktu, ka jā, ka pabeidzot universitāti un iegūstot bakalaura grādu, es gribētu domāt, ka mana dzīve būs saistīta ar finanšu jomu.

Nezinu, vai es būšu uzņēmēja, bet finanšu un grāmatvedības jomā, vismaz šobrīd sliecos domāt, ka es varētu būt un darboties.

Ko tu novēlētu ikvienam no mums?

Nepadoties. Arī brīdī, kad šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Saskatīt kaut kādu mazo cerību stariņu, un koncentrēties tieši uz to, nevis uz pelēko ‘’mākoni’’, kas ir apkārt. Netiekties pēc lielām laimēm, bet saskatīt tās mazās laimītes, jo galu galā tās mazās laimītes kopā veido to šķietami lielo laimīti.