Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu?

Esmu īsts liepājnieks – esmu dzimis un audzis Liepājā. Tādēļ dažbrīd, apspriežoties ar kursabiedriem, draugiem un paziņām, esmu, iespējams, nedaudz nožēlojis, ka man nevienā brīdī nav izdevies izbaudīt tā saucamo “koju dzīvi”, bet, iespējams, ka tas pat savā veidā ir liels ieguvums, ka esmu varējis visu savu mūžu būt šeit, mājās.

Es teiktu, ka esmu diezgan interesants cilvēks (protams, mēs visi savā veidā esam interesanti cilvēki), esmu spītīgs un neatlaidīgs. Ja es kaut ko ieņemu prātā, tad to man ir vajadzīgs sasniegt. Esmu cilvēks, kam patīk kārtība, bet kurš pats nav super kārtīgs – es sakārtoju lietas, bet ātri vien izjaucu savu iepriekšējo kārtību. Jāatzīst, ka varu sevi nosaukt par darbaholiķi, jo daudz laika veltu darbam, nereti to nozogot ģimenei. Ja cilvēkam patīk darbs, ko viņš dara, tad pārmetumi par milzīgo laika veltīšanu darbam tiek saņemti tikai no apkārtējiem, kamēr tu pats nemaz neapzinies, cik patiesībā daudz laika ieguldi darbā.

Vai savulaik bija viegli izdarīt izvēli, ko studēt?

Pēc pamatskolas absolvēšanas, es sapratu, ka nevēlos turpināt mācības vidusskolā, iespējams, ka šīs izvēles galvenais iemesls bija esošās skolas apnikums, vienkārši gribējās ko jaunu. Sāku apgūt “Datorsistēmu tehniķa” specialitāti Liepājas mācību zinātniski tehniskajā kompleksā, ko vēlāk pārdēvēja par Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu (tagad – Liepājas Valsts tehnikums). Es teiktu, ka šī izvēle bija vienkārša – man mājās bija dators, mani interesēja datori. Jau pamatskolas laikā, ar pamatskolas klases biedriem, bijām aizrāvušies ar datoru uzbūvi un dažādām programmatūrām. Laikam, ka tas arī dabīgi mani aizveda līdz idejai, kurp doties pēc pamatskolas absolvēšanas. Un savu izvēli nekad neesmu nožēlojis.

Kādēļ Jūs izvēlējāties studēt tieši Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas studiju un zinātnes centrā?

Izvēle krita par labu RTU LSZC, jo kā jau iepriekš minēju – esmu īsts liepājnieks. Esmu “pielipis” šai vietai, tādēļ citus variantus nemaz neizskatīju. Paliku Liepājā, jo šeit bija visi faktori, kas man nepieciešami – šeit bija ērti un labi, tepat bija arī ģimene. Tas bija komfortabli – studēt māju pilsētā, kur viss ir pazīstams un nav jāizjūt bailes un nedrošība par būšanu tālu no ģimenes un mājām. Sekošana klases biedriem un dažādu apstākļu un faktoru sakritība mani aizveda līdz RTU LSZC.

Kurš studiju kurss bija Jūsu sirdij tuvākais?

Es teiktu, ka uz šo jautājumu vajadzētu būt divām atbildēm – studiju kurss, kurš man pašam šķita visinteresantākais, aizraujošākais un studiju kurss, kurš sniedz vajadzīgas, noderīgas zināšanas. Mani aizrāva programmēšana pie pasniedzējas Jeļenas Jevsjukovas, man patika šī pasniedzēja kā cilvēks, kā arī programmēšana man iemācīja sava veida kārtību un disciplīnu. Šīs lekcijas un studiju laiks pie pasniedzējas Jevsjukovas man likās interesants un gandarījums par katru pareizi uzrakstīto programmas kodu ir neaizmirstams. Protams, laikam ejot, es sapratu, ka programmēšana tomēr nav domāta man, jo es vairāk esmu radoša personība, kuram gandarījumu sagādā pārdošana un komunikācija ar cilvēkiem.

Runājot par noderīgajiem studiju kursiem, ar savām šī brīža acīm skatoties, studiju laikā būtu pievērsis lielāku uzmanību svešvalodu apguvei, lai šobrīd man būtu vieglāk sarunāties, lasīt un rakstīt angļu valodā. Tomēr kā lielu ieguvumu no studiju laika varu minēt apgūto augstāko matemātiku. Pateicoties pasniedzējas Kristīnes Tapiņas neatlaidībai un attieksmei pret darbu un studentiem, mums bija jāapgūst matemātika un augstākā matemātika, jo citu variantu pat īsti nebija. Jā, tā bija sevis laušana, ka tu atnāc astoņos no rīta, apsēdies un tev uzreiz sāk “borēt” augstāko matemātiku. Un tev tā ir jāapgūst, jāizprot un jāiemācās. Bez variantiem.

Vai jau sen zinājāt, ka saistīsiet savu dzīvi ar uzņēmējdarbību?

To, manuprāt, nekad tā īsti neviens nevar zināt. Ja sasaista pārdošanu ar uzņēmējdarbību, tad varētu teikt, ka neliela loma uzņēmējdarbībai manā dzīvē bija jau 5-6 gadu vecumā, kad man patika gatavot, un es gatavoju arī savam brālim, par ko saņēmu samaksu. Es gan biju diezgan skops, un īpaši nevēlējos dalīties, tomēr apzinoties, ka pretī tiek dota nauda, es biju gatavs dalīties. Tāpēc, ja jāmeklē saknes uzņēmējdarbībai kaut kur dziļāk, tad šos varu saukt par pirmsākumiem.

Jūsuprāt, kādām īpašībām ir jāpiemīt izcilam uzņēmējam?

Kādu saukt par “izcilu uzņēmēju” ir patiešām skaļi teikts, bet, izcilam uzņēmējam noteikti ir jābūt neatlaidīgam, un, zinot sevi un savus biznesa partnerus, lielu lomu noteikti spēlē neatlaidības faktors. Man, personīgi, piemīt neatlaidība, kura iet roku rokā ar spītību, un šīm īpašībām savienojoties, rodas laba mijiedarbība. Liela nozīme ir arī veiksmei – kā paveicās ar partneru izvēli un cilvēkiem apkārt, kas arī tevi pašu motivē un dod pienesumu tev pašam. Uzņēmējam jābūt cilvēkam un jāsaglabā cilvēciskums – to man diezgan bieži atgādina viens no mūsu lielākajiem klientiem, kā arī pats sev to atgādinu, ka labam uzņēmējam jāspēj saplānot diena tā, lai paliktu laika arī sev.

Vai situācija valstī, kad liela daļa no mums darbojas attālināti, Jums ir sniegusi priekšrocības uzņēmējdarbībā?

Nedaudz. Vienam no mūsu uzņēmumiem, kurš nodarbojas ar digitalizācijas risinājumiem, redzam priekšrocību un vēl lielāku pamatojumu tam, ka ir nepieciešama attālinātā uzraudzība, datu vākšana no iekārtām, lai tas nav jādara manuāli un uz vietas. No šī viedokļa skatoties, pandēmija šo risinājumu “izgaismoja” vēl vairāk. Tomēr, visa šī situācija arī nedaudz sarežģī mūsu darbu, kā arī mēs jūtam likumdošanas izmaiņas un ierobežojumus, kā arī varam saslimt tāpat, kā pārējie. Manuprāt, pandēmija ir likusi paskatīties uz daudzām lietām savādāk, un uzņēmumu vadītāji, diemžēl, daudzi neizturēs psiholoģiski. Katrā ziņā, ir jāmācās domāt savādāk un šī situācija ir jāizmanto un jāsaprot, kādai tad būtu jābūt nākamajai uzņēmuma vadītāja versijai.

Kāda ir lielākā dzīves atziņa, ko Jums sniedza studijas RTU LSZC?

Studijas tev sniedz stabilitātes zīmogu, ar kuru, es teiktu, tu vari atrast gandrīz jebkāda veida darbu. Jau studiju laikā ar kursabiedru uztaisījām uzņēmumu, un studiju laiks jāizmanto ne tikai, lai mācītos, bet arī, lai satiktu savus potenciālos klientus un biznesa partnerus, un protams, draugus. Studiju laiks man ir “iedevis” manus esošos biznesa partnerus, kurus esmu tur sastapis, kā arī šī brīža klientus, jo tajā laikā bijām kursabiedri vai arī mācījāmies paralēlkursā.

Kāds ir Jūsu dzīves moto?

Tas, godīgi sakot, ik pa brīdim mainās. Esmu tāds cilvēks, kuram dzīvē katra diena ir citādāka, ar citādākām domām, kā vakar. Pandēmijas dēļ 3-4 mēnešus neesmu izbraucis no Liepājas, bet pirms pandēmijas vismaz reizi vai divas reizes nedēļā biju ceļā uz Rīgu vai pat tālāk, lai tiktos ar klientiem, un mana dzīve bija dinamiska. Tāpēc varu teikt, ka pamata moto, kas mani iekustina, ir “Galvenais būt kustībā”.

Ko Jūs ieteiktu/vēlētos novēlēt pašreizējiem RTU LSZC studentiem?

Izmantojiet laiku lietderīgi, ko arī es sev ik pa laikam atgādinu. Studentiem bieži vien liekas, ka ir tik daudz laika, ka ar to var mētāties, sajūta ir tāda, ka tev pieder visas pasaules laiks. Ja ir iespēja bez maksas apgūt dažādas valodas un mācīties, un patreiz nav jāstrādā, tad noteikti maksimāli arī to izmantot. Noteikti izmantojiet dažādu projektu iespējas, piemēram, Erasmus+, jo mācīties, iegūt pieredzi ārzemēs, iegūt kontaktus, būt pārliecinātākiem par sevi, kamēr esat jauni, ir liela vērtība.

Ko Jūs vēlaties novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?

Saglabāt vēsu prātu, jo skaidrs, ka viss, kas notiek, ir psiholoģiski mūs ietekmējis. Mēģināt saglabāt skaidru domāšanu un optimismu, sargāt sevi un atbildīgi izturēties pret visu. Ne tikai, ņemot vērā šī brīža situāciju, bet arī turpmāk būt atbildīgiem!