Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu ?

Visu mūžu dzīvoju Liepājā – esmu šeit gan dzimis, gan audzis un principā nekur citur neesmu dzīvojis. Ja man būtu sevi jāraksturo, droši vien teiktu, ka man patīk izprast cilvēkus, esmu pietiekami empātisks. Dažreiz esmu par daudz pedantisks, bet citreiz par daudz haotisks.

Kāds ir Jūsu izglītības ceļš?

Esmu ieguvis bakalaura grādu Vadībzinībās Rīgas Tehniskajā universitātē, vēlāk arī profesionālo maģistra grādu Visaptverošajā kvalitātes vadībā ieguvu studējot RTU. Vēl esmu ieguvis profesionālo maģistra grādu Reliģijā ar kvalifikāciju “Pastorālais konsultants” Rīgas Augstāko Reliģiju zinātņu institūtā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tā tiešām ir . Cilvēks kā būtne ir jāapskata holistiskā pieejā, jo cilvēks nav tikai domas par ekonomiku, sasniegumiem vai ko materiālu, cilvēks ir garīga būtne, tādēļ šāds ir mans izglītības ceļš.

Kāda ir Jūsu darba pieredze?

Manas darba gaitas iesākās tālajos deviņdesmitajos gados kā iztvaices dzesēšanas sistēmu operatoram AS “KVV Liepājas metalurgā”, vienkāršoti to varētu dēvēt par atslēdznieku. Esmu darbojies Muitas pārvaldē kā vecākais muitas uzraugs, vēlāk arī vecākais muitas eksperts. Pēc darba muitā, es Liepājā “ievilku” apdrošināšanas kompāniju “Seesam” un biju šī uzņēmuma Liepājas filiāles vadītājs. Esmu darbojies arī kā AS “Parex banka” klientu attiecību pārvaldnieks. Esmu darbojies arī uzņēmējdarbības lauciņā – biju kāda uzņēmuma vadītājs un reizē arī līdzīpašnieks. Savā laikā esmu bijis arī eksporta menedžeris bēdīgi slavenajā “Kolumbija LTD”. Esmu bijis arī reģiona vadītājs dzeramā ūdens uzņēmumā “Eden Springs Latvia”. Pēc tam es nokļuvu Kurzemes biznesa inkubatorā, kur es darbojos 3 gadus kā komercdirektors. Šobrīd darbojos uzņēmumā “RGJ Grupa” un Attīstības fondā “Stari”. Paralēli tam lasu lekcijas RTU Liepājas studiju un zinātnes centrā un Liepājas Universitātē.

Vai vienmēr zinājāt, ka savu dzīvi vēlaties saistīt ar uzņēmējdarbību?

Nē, pilnīgi noteikti, ka man nebija tādu domu. Ja varu tā teikt – dzīve piespieda. Cilvēks jau nepārtraukti meklē kādu iespēju nodrošināt primāro nepieciešamību, ja skatāmies pēc Maslova piramīdas uzbūves.

Kā Jums šķiet – cilvēks kļūst vai tomēr piedzimst par uzņēmēju?

Ir viena laba ziņa, ko varu nodot pilnīgi visiem – mēs neesam statiskas vienības. Mēs dzīvojam, augam, attīstāmies un mācāmies, jo mums ir kognitīvās spējas un tas, savukārt, nozīmē, ka mēs varam kļūt par uzņēmējiem. Un mēs varam kļūt arī par labiem uzņēmējiem. Ar vārdu savienojumu “labs uzņēmējs” es domāju ne tikai to, ka tu domā kā uzņēmējs, bet gan pirmām kārtām kā cilvēks. Un tas ir ļoti svarīgi.

Kā Jūs nonācāt Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas studiju un zinātnes centrā?

Pirms pāris gadiem tā laika Liepājas RTU filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš mani uzrunāja kādā pasākumā, vai piekrītu piedāvājumam lasīt lekcijas. Pie sevis padomāju – doma lasīt lekcijas manī īsti nekad nav bijusi, tomēr tas ir darbs ar cilvēkiem, komunikācija, galu galā – jauns izaicinājums, un kāpēc gan to nepieņemt? Tā nu es šeit arī nonācu.

Vai attālinātās mācības Jūs uzskatāt par mācību procesa priekšrocību vai trūkumu, un kāpēc?

Gan priekšrocība, gan trūkums. Priekšrocība no ekonomiskā viedokļa, jo teiksim, šobrīd varu sniegt konsultācijas attālināti, ņemot vērā to, ka man ir konsultējamie uzņēmumi, kuri atrodas pat Daugavpilī un Rēzeknē, tāpēc šo uzskatu par ļoti lielu priekšrocību. Runājot par trūkumiem – neviena digitālā tehnoloģija neaizstās dzīvo komunikāciju, kurā ir redzama ķermeņa valoda un žesti, tāpēc tas tomēr mazliet traucē.

Kam Jums dodat priekšroku – mācīt vai mācīties?

Man personīgi izglītoties kādu laiku noteikti būs gana, runājot par akadēmiskām lietām, tomēr runājot par dzīvi kā tādu – ikviens no mums visu savu mūžu mācās, un tā ir gan filozofija, gan attiecības, gan arī viss pārējais, tāpēc, manuprāt, nevar dot priekšroku kaut kam noteiktam – viss jāskatās kompleksi un ir nepieciešama kopaina.

Kādi ir Jūsu hobiji?

Man patīk nūjot, spēlēt šahu, skatīties labas filmas un pavadīt laiku labā kompānijā. Varu ieteikt noskatīties filmu “Sestā sajūta”.

Ko Jums ir iemācījuši tieši studenti?

Esi gatavs vienmēr kaut kam negaidītam! Tas ir pilnīgi normāli!

Jūsuprāt, pasniedzējs ir profesija vai dzīvesveids?

Ikviena profesija savā ziņā ir dzīvesveids, bet pasniedzējs noteikti ir tas, kas iziet pa durvīm, aiztaisa tās, bet darba diena jau patiesībā nebeidzas, tāpēc noteikti varu apgalvot, ka tas ir dzīvesveids.

Ko Jūs vēlaties novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?

Manuprāt, pārmērīgi sarežģīts šis laiks nemaz nav! Novēlu ikvienam gūt pareizās mācības, runājot ne tikai par akadēmiskajām mācībām, un izdariet pareizās izvēles! Tas, manuprāt, ir vissvarīgākais!