Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu ?

Esmu mērojusi tālu ceļu, jo mana dzimtā pilsēta ir Daugavpils. Jau 33 gadus dzīvoju Liepājā. Es sevi raksturotu kā diezgan mērķtiecīgu, tajā pašā laikā – klusu būtni, kura ir ieinteresēta apgūt visu jauno un interesanto un nodot to tālāk jauniešiem, jo man tiešām ļoti iedvesmo un patīk darbs ar jaunatni. Nekad nedrīkst apstāties un vienmēr vajag tiekties uz savu mērķu sasniegšanu! Ja es nebūtu tik mērķtiecīga, visticamāk es nebūtu tagad tur, kur es esmu šobrīd.

 Kāds ir Jūsu izglītības ceļš?

Mans izglītības ceļš ir būvēts pēc principa – visu mūžu mācies! Kā jau visi, esmu pabeigusi vidusskolu, vēlāk iestājos Latvijas Universitātē, kurā veiksmīgi absolvēju ģeogrāfijas fakultāti. Laikam mainoties un attīstoties tirgum, nācās turpināt mācīties un iegūt bakalaura grādu Rīgas Tehniskās universitātes “Uzņēmējdarbības un vadīšanas” studiju programmā. Tā kā ar vienu bakalaura grādu dzīvē ir par maz, turpināju studijas un Baltijas starptautiskajā akadēmijā ieguvu maģistra grādu “Uzņēmējdarbības vadībā un administrēšanā”.

 Kāda ir Jūsu darba pieredze?

Tā nu ir sanācis, ka visu savu darba mūžu esmu bijusi uzticīga Rīgas Tehniskajai universitātei un tā ir mana pirmā un principā arī vienīgā darbavieta. Paralēli darbam RTU strādāju arī Liepājas valsts tehnikumā. 10 gadus esmu nostrādājusi Baltijas starptautiskajā akadēmijā par lektori, tā bija ļoti interesanta pieredze, jo lekcijas bieži vien bija jālasa krievu valodā un bilingvāli. Regulāri piedalos arī dažādu NVA rīkoto kursu lasīšanā. Pasniedzējiem jau parasti tā ir – ir viens pamatdarbs un daudz papildus darbiņu. Vienmēr jau gribas sevi apliecināt, parādīt, ko tu zini un vai šīs zināšanas kādam noder.

 Vai vienmēr zinājāt, ka savu dzīvi vēlaties saistīt ar tirgzinībām?

Kad es sāku darboties tirgzinību jomā, šķiet, ka Latvijā neviens pat īsti nezināja, kas ir tirgzinības, mārketings, jo tie bija deviņdesmitie gadi, tad tirgus mainījās, jo mēs no plānveida ekonomikas pārgājām uz tirgus ekonomiku. Tad arīdzan radās daudz jaunu zinātņu – mārketings, menedžments u.c. Tajā laikā arī jau esošie pasniedzēji bija spiesti apgūt šīs jaunās zinātnes. Pateicoties Voldemāram Kārkliņam (kādreizējais RTU Liepājas filiāles direktors), kurš mani aicināja un mudināja apgūt šīs jaunās nozares, apgalvojot, ka tirgzinības un ģeogrāfija ir kaut kas līdzīgs, es aizrāvos ar tirgzinību apguvi, kas nu jau ieņem ļoti lielu, svarīgu vietu manā dzīvē.

 Kā Jūs nonācāt Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas studiju un zinātnes centrā?

Savas pedagoģiskās karjeras sākumā, mācoties Latvijas universitātē, izejot pedagoģisko praksi kādā no Rīgas skolām un novadot savas pirmās mācību stundas, es sapratu, ka nekad nebūšu nedz skolotāja, ne pasniedzēja. Bet liktenis bija lēmis savādāk. Pēc pārcelšanās uz Liepāju sapratu, ka man pašai ir jāmeklē darbs, jo nekādu kontaktu un pazīšanos man šeit nav. Gāju garām ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kas bija toreizējās RTU telpas Liepājā un vienkārši iegāju iekšā un vaicāju, vai viņiem nav nepieciešams jauns speciālists. Un tā es arī tur paliku.

 Vai attālinātās mācības Jūs uzskatāt par mācību procesa priekšrocību vai trūkumu, un kāpēc?

Jāsaka, ka par attālinātajām mācībām es neesmu sajūsmā, jo uzskatu, ka ir atsevišķas zinātnes, ko var mācīt arī simtprocentīgi attālināti, bet tajās zinātnēs, kur nepieciešams radošais process un komunikācija attālināti tās īstenot ir salīdzinoši grūti. Attālinātās mācības nav klātienes mācības. Trūkst cilvēcīgā kontakta un emociju.

 Kas Jūsu sirdij tuvāks – tirgzinības, ģeogrāfija vai ekonomika?

Man ļoti tuva ir ģeogrāfija, kultūras un valstu izzināšana. Bet tirgzinības ir mana ikdiena, kurā vēroju, kā attīstās un mainās apkārtējie procesi, jo tā ir zinātne, kas lieliem soļiem iet uz priekšu ik dienas.

 Jūsuprāt, kādām īpašībām ir jāpiemīt izcilam mārketinga speciālistam?

Savā dzīvē esmu redzējusi divu veidu mārketinga speciālistus – tos, kuri izglītojas un tikai veidojas par jauniem speciālistiem un tos, kuri jau ir mārketinga speciālisti. Skaidrs ir tas, ka mārketinga speciālistam ir jābūt ar ļoti labu intuīciju, tā saucamo “labo čuju” apveltītam cilvēkam. Tā ir īpašība, kam ir jābūt ieliktai šūpulī, to īsti nevar iemācīt. Otra lieta ir cilvēka radošums – radošs skatījums, pieeja un izpausme. Tie ir rīki, ar kuriem ir jāspēj “paņemt cilvēkus”.

 Kādi ir Jūsu hobiji?

Šobrīd liela mana sāpe ir, ka pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ, nav iespējams ceļot. Ceļošana ir liels mans hobijs. Vēl brīvajā laikā man ļoti patīk strādāt dārzā – stādīt puķes un audzēt zaļumus. Dārzs ir labākā atslodze no garīgā darba. Esmu dabas bērns – man ļoti patīk pastaigas gar jūru, mežā, nedēļas nogales bieži vien pavadu Bernātos.

 Ko Jums visu šo gadu laikā ir iemācījuši tieši studenti?

No studentiem esmu mācījusies ļoti daudz. Man dažreiz pat ir kauns, aizdomājoties, kā es kādreiz esmu sākusi pasniedzējas gaitas. Uz lietām agrāk skatījos citādi, daudz ko nezināju, bet sasniedzot šī brīža darba pieredzi, es varu krietni vairāk iedot jauniešiem. No darba ar jauniešiem, esmu mācījusies, kā vajag komunicēt, kā plānot saturu, kā veidot atgriezenisko saiti un pats svarīgākais – kā nekad nepazaudēt cilvēcību.

 Jūsuprāt, pasniedzējs ir profesija vai dzīvesveids?

Protams, ka pasniedzēja darbs savā veidā ir dzīvesveids, jo daudz lietu tiek pakārtotas darbam un profesijai. Šķiet, ka no šīs lomas nekad nevari “atiet”, tas ir tik ļoti iegājis asinīs, ka no šīs lomas nav iespējams izkāpt ārā. Ir ļoti būtiski, ka tu mīli savu profesiju un darbu, ko dari, un šajā attālinātajā mācību procesā esmu sapratusi, ka man patīk gūt milzu adrenalīna devu, ko man sniedz atrašanās auditorijas priekšā. Tas ir dzīvesveids.

 Ko Jūs vēlaties novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?

Vēlos novēlēt izturību, lai mums mentālā veselība necieš, lai mēs no šīs ārkārtas situācijas un apstākļiem izietu viedāki, dzīves gudrāki, piezemētāki, ne tādi “eži” kā bijām iepriekš. Man šķiet, ka šis laiks mums visiem ir licis daudz ko pārdomāt. Lai šīs vērtības, ko esam pārdomājuši, mēs varētu arī īstenot! Lai, atgriežoties ierastajā dzīvē, mēs nepazaudējam cilvēcību!